Uzzini, kā inflācija maina naudas vērtību — cik summa būs vērta nākotnē un cik pirktspējas tā zaudē.
Salīdzini krājkontu procentu likmes.
Aplēses. Piemēro nemāinīgu gada inflāciju. Nav padoms vai piedāvājums.
Ievadi summu, paredzamo gada inflāciju un gadu skaitu. Kalkulators parāda šīs summas reālo pirktspēju nākotnē, cik s tās iegāde maksās tad, un cik vērtības tiek zaudēts.
Pie 3% inflācijas 10 gados 10 000 € zaudē aptuveni 2 559 € reālās vērtības. Tāpēc uzkrājumi, kas nepeļņa vairāk nekā inflācija, faktiski zaudē pirktspēju pat tad, ja nominālais atlikums aug.
Reālā vērtība = summa ÷ (1 + inflācija)^gadi. Parāda, cik šodienas summa būs vērta nākotnē.
Pēc 2022. gada maksimuma (~22%) inflācija atgriezusies līdz aptuveni 2–4% 2024./2025. gadā. ECB mērķis ir 2%.
Nākotnes cena iegadei, kas šodien maksā ievadīto summu. Pie 3% 10 gados: 10 000 € → 13 439 €.
Nē — aprēķins notiek lokāli pārlūkprogrammā.
Inflācija ir cenu kāpuma temps — un tātad temps, kādā katrs eiro klusām nopērk mazāk. Kalkulators augstāk atbild uz jautājumu, kas krājējiem jāuzdod visbiežāk: cik šodienas nauda būs vērta nākotnes pirktspējā? Formula ir salikto procentu spoguļattēls: reālā vērtība = summa ÷ (1 + i)t, kur i ir gada inflācija un t — gadu skaits. Inflācija saliekas, tāpēc mazas likmes garos periodos nodara lielus zaudējumus.
Turiet 10 000 € skaidrā naudā 10 gadus pie 3% inflācijas, un pirktspēja sarūk līdz aptuveni 7 441 € — ceturtdaļa reālās vērtības pazūd, kontam nezaudējot ne centa. Pie 5%, ko Baltija nesen piedzīvoja ar uzviju, tie paši 10 000 € sarūk līdz ap 6 139 € šodienas pirktspējas. Tas ir neredzamais nodoklis dīkstāvē stāvošai naudai.
Latvijas galveno rādītāju publicē Centrālā statistikas pārvalde kā patēriņa cenu indeksu (PCI); eirozonas salīdzinājumiem lieto saskaņoto indeksu (SPCI), un Eiropas Centrālā banka tēmē uz 2% vidējā termiņā. Jūsu personiskā inflācija tomēr ir atkarīga no jūsu groza: īrnieki, autobraucēji un ģimenes ar bērniem regulāri piedzīvo tempu, kas jūtami atšķiras no virsraksta. Plānošanai saprātīga bāze ir 2–3%, bet 5% — piesardzīgs izturības tests, ko Baltijas pieredze pilnībā attaisno.
Krītošas cenas izklausās patīkami, bet plaša deflācija nāk kopā ar recesiju, algu samazināšanu un atliktiem pirkumiem, un tā padara parādus reāli smagākus. Centrālās bankas tēmē uz zemu pozitīvu inflāciju daļēji tieši kā drošības rezervi pret to.
Indekss ir vidējais pa visām mājsaimniecībām un tūkstošiem preču. Ja jūsu tēriņi koncentrējas strauji dārgstošās kategorijās — īre, enerģija, pārtika — jūsu personiskais temps pārsniedz virsrakstu. Patiesāko ainu dod savu regulāro rēķinu salīdzināšana gadu pret gadu.
Mērķiem, kas tālāk par dažiem gadiem — vienmēr reālās. Pensijas uzkrājuma skaitlis pēc 30 gadiem neko nenozīmē, kamēr tas nav pārrēķināts šodienas pirktspējā; šis kalkulators veic tieši šo pārrēķinu.