Siltuma zudumu kalkulators: cik ietaupa siltināšana un kad tā atmaksājas

Ievadi sienu, jumta, grīdas, logu un durvju platības un izvēlies, kādas tās ir tagad un pēc darbiem. Redzēsi siltuma zudumus caur katru daļu, gada ietaupījumu un atmaksāšanās laiku.

Sienas, jumts, grīda, logi un durvis
Ventilācija
m³
1/h
Klimats un apkure
K·d
%
€/kWh
Darbu izmaksas
€
Ietaupījums gadā
—
Zudumi tagad
—
Zudumi pēc darbiem
—
Ietaupītais siltums
—
Atmaksāšanās
—

Kur siltums aiziet tagad

    Stacionārs novērtējums: U × platība katrai daļai plus ventilācija, reizināts ar Rīgas vidējā gada grādu dienām. Termiskie tilti, saules un iekšējie siltuma ieguvumi un telpu temperatūra atsevišķi netiek modelēti. Grīda uz grunts vai virs neapkurināma pagraba ir rēķināta tā, it kā zem tās būtu āra gaiss, tāpēc tās zudumi šeit drīzāk ir pārvērtēti.

    Kā aprēķina siltuma zudumus

    Katra ārējā daļa zaudē siltumu proporcionāli platībai un siltuma caurlaidības koeficientam U, tas ir, vatiem, kas iziet caur vienu kvadrātmetru uz katru grādu starpības starp iekšpusi un āru. Ventilācija pieliek 0,33 W uz katru tilpuma kubikmetru par katru gaisa apmaiņu stundā.

    Gada zudumi ir šo koeficientu summa, reizināta ar apkures grādu dienām: dienas temperatūras iztrūkumu summa zem 15,5 °C pēc LVĢMC klimata normām Rīgai. Sērijveida māju U vērtības ņemtas no RTU pētījuma, jaunām ēkām no LBN 002. Ietaupīto siltumu pārrēķina naudā ar tavas apkures lietderību un cenu.

    Formula

    • Zudumu koeficients H = Σ (U × platība) + 0,33 × gaisa apmaiņa × tilpums
    • Zudumi gadā (kWh) = H × grādu dienas × 24 ÷ 1000
    • Ietaupījums naudā = ietaupītais siltums ÷ lietderība × cena
    • Atmaksāšanās = darbu izmaksas ÷ ietaupījums gadā

    Biežāk uzdotie jautājumi

    Kas ir U vērtība?

    Siltuma daudzums, kas iziet caur vienu kvadrātmetru sienas, jumta, grīdas vai loga pie viena grāda temperatūras starpības, W/m²K. Jo mazāka, jo labāk: nesiltinātai paneļu sienai tā ir ap 1,5, siltinātai ap 0,2.

    Kuras platības ievadīt dzīvoklim?

    Tikai tās, kas robežojas ar āru vai neapkurinātu telpu: ārsienas, logus un, ja dzīvoklis ir augšējā vai apakšējā stāvā, jumtu vai pagraba pārsegumu. Sienas starp apkurinātiem dzīvokļiem neievadi.

    Kāpēc rezultāts atšķiras no rēķina?

    Modelis pieņem vidēju gadu un vienmērīgu apkuri. Daudzdzīvokļu mājā rēķinu ietekmē arī kopējās telpas un karstais ūdens. Starpība starp „tagad” un „pēc darbiem” ir ticamāka nekā katrs skaitlis atsevišķi. Grīdas uz grunts vai virs neapkurināma pagraba zudumi šeit drīzāk ir pārvērtēti, jo tie ir rēķināti tā, it kā zem grīdas būtu āra gaiss.

    Vai varu ievadīt U vērtību no energoaudita?

    Jā. Sarakstā izvēlies „Sava U vērtība” un ievadi skaitli.

    Vai mani dati tiek nosūtīti?

    Nē. Visi aprēķini notiek tavā pārlūkā.

    Siltuma zudumi sērijveida dzīvoklī: kur aiziet siltums un ko dod siltināšana

    Kalkulators atveras ar 55 m² dzīvokli 467. sērijas paneļu mājā. Dzīvoklis ir vidējā stāvā, tāpēc ar āru robežojas tikai ārsiena un logi: 32 m² sienas un 10 m² logu. Jumta, grīdas un ārdurvju platība ir nulle, jo virs un zem ir citi dzīvokļi, bet ieeja ir no kāpņu telpas.

    Piemērs: zudumi tagad

    Vecajai paneļu sienai U vērtība ir 1,48 W/m²K, vecajiem logiem 2,56 W/m²K. Tas nozīmē, ka siena zaudē 47,36 W uz katru grādu starpības starp iekšpusi un āru, bet logi 25,60 W. Ventilācija ar 0,7 gaisa apmaiņām stundā un 138 m³ tilpumu pieliek vēl 31,88 W. Kopā tas ir 104,84 W uz grādu.

    Lai iegūtu gada zudumus, šo summu reizina ar 2970 grādu dienām un 24 stundām un dala ar 1000. Iznāk 7473 kWh gadā. Tas ir tuvu apkures izmaksu kalkulatora aplēsei pēc platības (7425 kWh), lai gan abi skaitļi iegūti dažādos veidos.

    Saraksts „Kur siltums aiziet tagad” rāda: ārsienas 45%, ventilācija un spraugas 30%, logi 24%. Procenti ir noapaļoti, tāpēc to summa nav tieši 100.

    Piemērs: pēc siltināšanas

    Stāvoklis „pēc darbiem” piemērā ir siltināta siena ar U 0,20 un logi atbilstoši LBN 002 ar U 1,10. Ventilācija paliek tāda pati. Zudumi samazinās līdz 49,28 W uz grādu jeb 3513 kWh gadā. Ietaupītais siltums ir 3960 kWh. Ar Rīgas siltuma tarifu 0,09068 € par kWh (ar PVN, aplēse) tas ir 359 € gadā.

    Pēc darbiem lielāko daļu zudumu, 65%, veido ventilācija. Tas nenozīmē, ka jāvēdina mazāk: svaigs gaiss ir vajadzīgs, lai telpās nekrātos mitrums. Taču tas parāda, ka pēc siltināšanas ventilācija kļūst par galveno ceļu, pa kuru siltums aiziet ārā.

    Kā darbojas aprēķins

    U vērtība rāda, cik vatu siltuma iziet caur vienu kvadrātmetru, ja iekšā ir par vienu grādu siltāks nekā ārā. Sērijveida māju sienu, logu un pārsegumu vērtības, arī siltinātas sienas vērtība 0,20, ņemtas no RTU pētnieku darba (Borodinecs u.c., 2016). Jauno logu vērtība 1,10 un citas jauno konstrukciju vērtības ņemtas no LBN 002-19. Logiem ar vienu stiklu un vecām ārdurvīm vērtības ņemtas no Lielbritānijas metodikas RdSAP 10.

    Grādu dienas parāda, cik auksts ir gads. Par katru dienu, kad vidējā āra temperatūra ir zem 15,5 °C, saskaita, par cik grādiem tā ir zemāka. Bāze ir zemāka par istabas temperatūru, jo daļu siltuma dod cilvēki, ierīces un saule. Rīgai kalkulators izmanto 2970 grādu dienas, kas aprēķinātas no LVĢMC klimata normām 1991.–2020. gadam.

    Ietaupīto siltumu pārrēķina naudā: kWh dala ar apkures lietderību un reizina ar cenu. Centralizētajai siltumapgādei lietderība ir 100%.

    Ko aprēķins neietver

    • Termiskos tiltus: paneļu šuves, balkonu plātnes un logu aiļu malas. Vecās sērijveida mājās tie var būt nozīmīgi, tāpēc reālie zudumi var būt lielāki.
    • Gaisa apmaiņas izmaiņas. Jauni logi parasti ir blīvāki, bet kalkulators abos stāvokļos izmanto to pašu vērtību. Gaisa apmaiņa 0,7 reizes stundā ir pieņēmums, nevis mērījums.
    • Konkrēto gadu un tavu telpu temperatūru. Modelis rēķina vidēju gadu Rīgā. Citur Latvijā grādu dienu skaits atšķiras; ja zini savas vietas vērtību, ievadi to.

    Kas maksā un kas iegūst daudzdzīvokļu mājā

    Ārsienu var siltināt tikai visai mājai kopā, tāpēc par to lemj dzīvokļu īpašnieku kopība. Logus dzīvoklī īpašnieks parasti maina pats, taču pirms tam vērts noskaidrot pie mājas pārvaldnieka, kādas prasības mājai ir.

    Ja mājas siltuma rēķinu sadala pēc platības, ietaupījums no tava dzīvokļa jaunajiem logiem sadalās starp visiem dzīvokļiem, un tavs rēķins samazinās mazāk, nekā rāda kalkulators. Kad siltina visu māju, ieguvums ir visiem dzīvokļiem. Arī tāpēc daudzdzīvokļu mājā lielāko ietaupījumu parasti dod kopīga renovācija.

    Ko pārbaudīt pašam

    • Mājas siltuma patēriņu MWh pa gadiem. Pārvaldnieks to parasti var sniegt par visu māju.
    • Ēkas energosertifikātu vai energoaudita pārskatu, ja tāds ir. Energoaudita pārskatā bieži ir norādītas konstrukciju U vērtības, ko var ievadīt kā „Sava U vērtība”.
    • Ja dzīvoklis ir augšējā vai pirmajā stāvā, pievieno bēniņu vai pagraba pārseguma platību.

    Rezultātu blokā ir saite, kas zudumus pēc darbiem, 3513 kWh, pārnes uz apkures izmaksu kalkulatoru. Tur var redzēt, kā pēc siltināšanas mainās dažādu apkures sistēmu izmaksas.

    Atbalsts

    Energoefektivitātes atbalsta programmas Latvijā īsteno ALTUM. Aktuālās programmas un to nosacījumus skati altum.lv. Laukā „Darbu izmaksas” ievadi summu, kas paliek tev pēc atbalsta; daudzdzīvokļu mājā – savu daļu no darbu izmaksām. No tās kalkulators aprēķinās atmaksāšanās laiku.

    Teksts sagatavots ar MI palīdzību, to rediģējis Łukasz Wójcik — neatkarīgs izstrādātājs, nevis licencēts finanšu konsultants.

    Metodoloģija un pieņēmumi

    Šis aprēķins piemēro publicētos enerģijas tarifus un kurināmā cenas, kā arī standarta būvfizikas un ierīču patēriņa tabulas tevis ievadītajiem skaitļiem — reālais rēķins ir atkarīgs no pašas ēkas, tās lietošanas, konkrētā gada laikapstākļiem un tava līguma. Vispārīgs novērtējums, nevis individuāls finanšu, nodokļu vai juridisks padoms — pirms paļaujies uz rezultātu, pārbaudi aktuālo skaitli zemāk norādītajā avotā.

    Kur to pārbaudīt pirmavotā

    Ja skaitlis šeit atšķiras no kāda no šiem avotiem, taisnība ir avotam. Neviens no tiem mums nemaksā.

    Skati mūsu redakcijas politiku un kā ziņot par kļūdu.