Kā samazināt apkures rēķinus: viens mājoklis, četri kalkulatori

Šis piemērs vienu mājokli izved cauri visiem četriem kalkulatoriem. Tas ir 55 m² dzīvoklis nerenovētā 467. sērijas paneļu mājā Rīgā, vidējā stāvā, ar centralizēto siltumapgādi un elektrisko plīti. Visi skaitļi ir no kalkulatoriem: ar vērtībām, ar kurām tie atveras, vai ar vienu izmaiņu, ko atver blakus esošā saite. Tās ir aplēses, nevis solījums par ietaupījumu.

1. Cik maksā apkure tagad

Apkures izmaksu kalkulators nerenovētai sērijveida mājai pieņem 135 kWh uz kvadrātmetru gadā. Dzīvoklim tas ir 7425 kWh siltuma gadā. Ar Rīgas siltuma tarifu ar PVN, 90,68 € par MWh (aplēse), apkure izmaksā 673 € gadā.

Pirms ko maini, salīdzini šo skaitli ar saviem rēķiniem. Saskaiti apkures sezonas siltuma patēriņu MWh. Daudzdzīvokļu mājā siltumu parasti mēra visai ēkai un rēķinu parasti sadala pēc platības, tāpēc tavs patēriņš ir tava daļa no visas mājas patēriņa. Ja rēķinā siltums apkurei un karstā ūdens sagatavošanai ir atsevišķās rindās, pieraksti abas daļas atsevišķi un paskaties, ar kuru no tām aplēse sakrīt tuvāk.

2. Kur siltums aiziet

Siltuma zudumu kalkulators šim dzīvoklim ņem 32 m² ārsienas un 10 m² veco logu. Tas aprēķina 7473 kWh zudumu gadā, gandrīz tikpat, cik aplēse pēc platības. Siltums aiziet šādi: caur ārsienu 45%, ar ventilāciju un pa spraugām 30%, caur logiem 24%.

Ja siltina sienu un nomaina logus pret tādiem, kas atbilst LBN 002, zudumi samazinās līdz 3513 kWh gadā. Tas ir par 3960 kWh mazāk jeb 359 € gadā ar pašreizējo siltuma cenu. Ja nomaina tikai logus, bet siena paliek tāda pati (atvērt ar šo iestatījumu), ietaupījums ir 1041 kWh jeb 94 € gadā.

Siena ir lielākais zudumu avots, bet to var siltināt tikai visai mājai kopā. Logus dzīvokļa īpašnieks var mainīt pats. Taču, ja mājas siltuma rēķinu sadala pēc platības, šie 94 € sadalās starp visiem dzīvokļiem, un tev paliek tikai neliela daļa no tiem.

3. Ko var darīt šoziem bez lieliem darbiem

Ventilācija piemērā veido 30% zudumu. To nevajag apturēt, jo bez svaiga gaisa telpās krājas mitrums un var veidoties pelējums. Taču var vēdināt un sildīt saprātīgāk:

• vēdini īsi ar plaši atvērtu logu, nevis ilgi turi logu noliektu;
• noblīvē spraugas ap veciem logiem un balkona durvīm, bet neaizsedz ventilācijas restes virtuvē un vannas istabā;
• neaizsedz radiatorus ar mēbelēm vai biezajiem aizkariem;
• ja radiatoriem ir termostatiskie vārsti, iestati tos zemāk telpās, kurās uzturies maz;
• ja dzīvoklī ir auksti, jo radiatori nesilst, paziņo mājas pārvaldniekam, nevis sildi ar elektrību.

Pēdējais punkts ir svarīgs arī naudas dēļ. Elektrības kWh piemērā maksā 0,22218 €, bet centralizētā siltuma kWh 0,09068 €. Elektriskais sildītājs tādu pašu siltumu dod aptuveni 2,5 reizes dārgāk. Turklāt, ja siltumu sadala pēc platības, tavs siltuma rēķins no tā nesamazinās.

4. Vai mainīt siltuma avotu

Nerenovētā mājā, kur dzīvoklim vajag 7425 kWh, gaiss-ūdens siltumsūknis gadā izmaksātu par 110 € mazāk nekā centralizētais siltums. Pēc siltināšanas siltuma vajadzība ir 3513 kWh (atvērt ar šo vērtību). Tad centralizētais siltums izmaksā 319 €, siltumsūknis 266 €, un starpība samazinās līdz 52 € gadā.

Tas pats attiecas uz privātmājām: jo mazāk siltuma vajag, jo mazāk var ietaupīt, mainot tikai apkures sistēmu. Tāpēc ir loģiski vispirms aprēķināt siltināšanu un tikai pēc tam apkures maiņu. Daudzdzīvokļu mājā siltuma avotu izvēlas visai mājai, tāpēc dzīvoklim šis salīdzinājums ir orientējošs.

5. Elektrība mājās

Elektrības patēriņa kalkulatorā tipisko ierīču saraksts kopā patērē 3088 kWh gadā, un tas izmaksā 686 € gadā. Lielākie patērētāji ir indukcijas plīts (166 €), cepeškrāsns (110 €) un ierīču gaidstāve (97 €). Gaidstāvi var samazināt bez ieguldījuma, izslēdzot ierīces, kuras neizmanto. Saraksts pieņem, ka mājoklī ir visas tajā minētās ierīces, tāpēc noņem tās, kuru tev nav.

6. Fiksēta vai biržas cena

Ar 3088 kWh gadā elektrības tarifu kalkulators rāda, ka pēc pagājušo 12 mēnešu vidējās biržas cenas biržas līgums izmaksātu 655 €, bet fiksētas cenas līgums 783 € gadā. Starpība ir 128 €. Biržas līgums paliek lētāks, kamēr gada vidējā biržas cena ir zem 131,6 €/MWh bez PVN. Pagājušajos 12 mēnešos tā bija 97,37 €/MWh.

Šo dzīvokli neapsilda ar elektrību, tāpēc ziemas cenas to ietekmē mazāk nekā mājokli ar siltumsūkni. Taču, ja ziemā sāc lietot elektriskos sildītājus, patēriņš pārceļas uz mēnešiem, kad biržas cena parasti ir augstāka. Pagātnes vidējā cena nav prognoze.

Kā piemēru pielāgot savam mājoklim

Piemēra skaitļi der tikai šim dzīvoklim. Savam mājoklim aizstāj tos ar saviem datiem:

• Apkures kalkulatorā izvēlies „Zinu savu gada siltuma patēriņu” un ievadi siltumu no rēķiniem kWh. Ja tava pilsēta nav Rīga, ievadi sava siltuma piegādātāja cenu ar PVN.
• Siltuma zudumu kalkulatorā ievadi savas ārsienu un logu platības. Augšējā stāvā pievieno bēniņu pārsegumu, pirmajā stāvā pagraba pārsegumu. Ja mājai ir energoaudita pārskats, U vērtības bieži var ņemt no tā.
• Privātmājā ievadi visu ārsienu, jumta un grīdas platību un izvēlies savu apkures sistēmu, cenu un lietderību.
• Elektrības kalkulatorā noņem ierīces, kuru tev nav, un pievieno tās, kuru sarakstā trūkst.
• Tarifu kalkulatorā ievadi savu gada patēriņu no rēķiniem un sava tirgotāja cenas.

Daudzdzīvokļu mājā daudz kas nav tikai tavā ziņā. Dzīvokļa īpašnieks parasti var pats mainīt ieradumus, logus (ja mājas prasības to pieļauj), ierīces un elektrības līgumu. Ārsienu siltināšana, siltuma avots un mājas ventilācija ir visas mājas lēmums, tāpēc šos aprēķinus vērts parādīt kaimiņiem un pārvaldniekam.

Piemēra kopsavilkums

1. Pārbaudi siltuma patēriņu rēķinos un salīdzini to ar aplēsi.
2. Šoziem vēdini īsi, noblīvē spraugas, neaizsedz radiatorus, un, ja radiatori nesilst, vispirms ziņo pārvaldniekam, nevis sildi ar elektrību.
3. Kopā ar kaimiņiem aprēķini mājas renovāciju: piemērā tā samazina siltuma vajadzību no 7473 līdz 3513 kWh gadā.
4. Apkures avota maiņu vērtē pēc siltināšanas, nevis pirms tās.
5. Elektrības līgumu izvēlies pēc sava patēriņa un pēc tā, cik lielas rēķinu svārstības tev ir pieņemamas.

Atbalsts renovācijai

Daudzdzīvokļu māju renovācijas un citas energoefektivitātes atbalsta programmas īsteno ALTUM. Kuras programmas pašlaik ir atvērtas un ar kādiem nosacījumiem, pārbaudi altum.lv. Lēmumu par mājas renovāciju pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība, parasti kopā ar mājas pārvaldnieku.